JAUNUMI


Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības valde paziņo

Publicēja 2017. gada 20. marts 10:04LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2017. gada 20. marts 10:05 ]

Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības valde 2017.gada 31.martā plkst.11.00 sasauc biedru kopsapulci.

Kopsapulces norises vieta: Dzirnavu iela 147a, 2.stāvs, Rīga.

 

Darba kārtībā:

Nr.p.k.

Jautājums

1.

Pārskats par LKKSS 2016.gada darbību

2.

Revīzijas komisijas ziņojums

3.

Gada pārskata apstiprināšana

4.

LKKSS budžeta apstiprināšana 2017.gadam

5.

Dažādi jautājumi

Starptautiskajā Krājaizdevu sabiedrību diena!

Publicēja 2014. gada 16. okt. 05:52LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2014. gada 16. okt. 05:53 ]

Cienījamie kolēģi!

Katru gadu, sākot no 1948. gada, trešajā oktobra ceturtdienā tiek atzīmēta Starptautiskā Krājaizdevu sabiedrību diena.

Sirsnīgi sveicu jūs Starptautiskajā Krājaizdevu sabiedrību dienā un pateicos par ieguldīto darbu nozares attīstībā!  

Labklājību, veiksmi un panākumus jūsu cēlajos darbos vēlot,


Olga Kazačkova

LKKSS valdes priekšsēdētāja


Latvijas krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumi pērn turpināja pieaugt, decembra beigās sasniedzot 10.7 milj. latu

Publicēja 2014. gada 26. febr. 01:32LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2014. gada 26. febr. 01:37 ]

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopoti dati par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem liecina, ka 2013. gada 4. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums palielinājās par 3.1% jeb 321 tūkst. latu (456.7 tūkst. eiro), savukārt kopš 2013. gada sākuma tas audzis par 8% jeb par 798 tūkst. latu (1.1 milj. eiro) un decembra beigās sasniedza 10.7 milj. latu (15.3 milj. eiro).

2013. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 249 tūkst. latu (354 tūkst. eiro), kas ir uz pusi vairāk nekā 2012. gadā, kad peļņa sasniedza 160 tūkst. latu (227.6 tūkst. eiro). 2013. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību aktīvos bija 95.4%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2013. gada 4. ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās (par 1.4%) un decembra beigās bija 11.1 milj. latu (15.9 milj. eiro), tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums ir ievērojami pieaudzis, t.i. par 8.7% jeb par 894 tūkst. latu (1.3 milj. eiro).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i. kapitāla pietiekamība 2013. gada 4. ceturksnī saglabājās augsta un decembra beigās bija 21.3% (2012. gada beigās – 20.1%) (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (67.1%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 40%, 34.2% un 17.2% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.


Ar kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pārskatu kopsavilkumu par 2013. gada 4. ceturksni iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Krājaizdevu sabiedrības/

LKKSS statisktika.

LKKSS valde paziņo par kārtēju biedru kopsapulci (25.02.2014)

Publicēja 2014. gada 12. febr. 02:32LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2014. gada 12. febr. 02:34 ]

CIENĪJAMIE LATVIJAS KOOPERATĪVO KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBUSAVIENĪBAS BIEDRI

2014.gada 25.februārī plkst.12:00, tiks sasaukta Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības biedru kopsapulce.
 
Kopsapulces norises vieta: Dzirnavu iela 147a, 3.stāvs, Rīga.

Kopsapulces darba kārtībā:
Nr.p.k.  Jautājums
 1. Pārskats par LKKSS 2013.gada darbību
 2. Revīzijas komisijas ziņojums
 3. Gada pārskata apstiprināšana
 4. Stabilizācijas fonda nolikuma apstiprināšana
 5. Līdzekļu apmēra noteikšana Stabilizācijas fondam
 6. Stabilizācijas fonda komisijas ievēlēšana
 7. LKKSS darba plāna un budžeta apstiprināšana 2014.gadam
 8. Dažādi jautājumi


LKKSS organizēja semināru-mācības.

Publicēja 2013. gada 8. nov. 00:53LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 8. nov. 00:53 ]

2013.gada 25.oktobrī LKKSS organizēja semināru-mācības. Darba kārtībā tika aplūkoti jautājumi par Kredītu reģistra jaunumiem, parādu piedziņas un maksātnespējas procesiem, Civillikuma grozījumiem, kā arī par eiro ieviešanu krājaizdevu sabiedrībās. Seminārā piedalījās 39 pārstāvji no 19 krājaizdevu sabiedrībām.

Jāmācās no citu kļūdām!

Publicēja 2013. gada 8. nov. 00:47LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 8. nov. 00:51 ]

 
   
2013.gada 17.oktobrī LKKSS valde devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu. Kaimiņvalsts pilsētā Naujoji Akmene kredītsabiedrībā „Tikroji viltis” (tulkojumā – „Patiesā cerība”) bija tikšanās ar tās vadību un darbiniekiem. Kredītsabiedrības „Tikroji viltis” valdes priekšsēdētājs Ramūnas Stonkus, kurš kredītsabiedrību kustībā Lietuvā darbojies no tās atjaunošanas pirmsākumiem, ir arī Lietuvas Kredītsabiedrību asociācijas (ALKU) valdes priekšsēdētājs un Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes loceklis.

    Pavisam Lietuvā darbojas 74 kredītsabiedrības (KS), no kurām 63 ar 123 filiālēm apvienojušās ALKU un LCKU. Tās apvieno 141 tūkstoti biedru, kopējais aktīvu apjoms – 480 miljoni eiro. KS aizņem 2,5 % no finanšu tirgus (laukos 50-70%).

    ALKU (dibināta 1997.gadā) galvenās funkcijas ir KS popularizēšana un likumdošanas izstrāde. LCKU (izveidota 2002.gadā) nodrošina KS konsultēšanu un apmācību, finanšu pakalpojumu sniegšanu KS, standartizētas informācijas sitēmas uzturēšanu, tajā skaitā „i-Unija” un norēķinu karšu darbību. KS norēķinu kartes ieviestas pirms vairāk kā pieciem gadiem un tās izmanto 6-7 tūkstoši, t.i., tikai nepilni 5% biedru. LCKU paspārnē izveidoti Likviditātes un Stabilizācijas fondi. Lietuvā ir trīspakāpju KS uzraudzība – katras KS iekšējā revīzija, LCKU uzraudzība un Lietuvas Centrālās bankas uzraudzība. Salīdzinoši nesen ALKU izveidojusi akciju sabiedrību, kura no KS  pārņem, tā sauktos, sliktos kredītus un profesionāli nodarbojas ar to atgūšanu.

    Ramūnas Stonkus vērsa uzmanību uz būtiskākiem riskiem, kas Lietuvas KS pēdējos gados sagādājušas problēmas: nesaprātīga kreditēšana, lielie kredīti un juridisko personu kreditēšana. Šo iemeslu dēļ bankrotējušas 3 KS, kuras nav bijušas ALKU biedri. Diemžēl uz bankrota robežas šobrīd ir 2 KS – ALKU biedri, kas tiek uzturētas no Stabilizācijas fonda līdzekļiem. Stabilizācijas fondā atlikuši 4 miljoni eiro, taču KS glābšanai nepieciešami 30 miljoni eiro.
    
    Lietuvā attiecībā uz KS sagaidāmas likumdošanas izmaiņas. Tiks noteikta diferencēta kapitāla pietiekamības prasība atkarībā no juridiskām personām izsniegto kredītu īpatsvara (neskaitot zemnieku saimniecībām izsniegtos, jo tām Lietuvā nav juridiskas personas statusa). Plānots, ka turpmāk KS atsevišķus pakalpojumus (pārskaitījumu veikšanu, skaidras naudas un valūtas operācijas) varēs sniegt arī nebiedriem. Savukārt, Lietuvas Centrālā banka cenšas panākt, lai arī noguldītājiem būtu jāiegādājas pajas 10 % apmērā no noguldījuma apjoma (šāds princips likumdošanā jau noteikts KS kredītņēmējiem no saņemtā kredīta apjoma).

    Ar KS „Tikroji viltis” darbības rezultātiem iepazīstināja tās administrācijas vadītāja Virginija Stonkuniene. Tā dibināta 1997.gadā un darbojas reģionā ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd apvieno 3500 biedru (no tiem 60 juridiskās personas). Starp citām KS ieņem 15.-16.vietu. Aktīvu apjoms – 11 miljoni eiro, kredīti – 6,4 miljoni eiro, noguldījumi – 8,5 miljoni eiro, kapitāls – 1 miljons eiro. Starp biedriem pieprasīta ir pārskaitījumu veikšana – šajā KS dienā ir aptuveni 700 pārskaitījumu. KS „Tikroji viltis” ir 8 darbinieki. Kooperējoties ar citām KS, tiek vēl algots jurists un revidents. KS „Tikroji viltis” ir trīs kases, kas darbojas kā filiāles. Tikšanās noslēgumā tika apmeklēta viena no tām pilsētā Akmene.
 
    Lūk, LKKSS valdes locekļu atziņas pēc tikšanās ar Lietuvas kolēģiem:

Edmunds Grīnbergs, Pūres KKS
Lietuvā objektīvi ir lielāks potenciālais paju turētāju loks, vērojams intensīvāks lobisms valdībā, likumdevējā. Arī valsts politika ir ietekmējusi, ka KS šobrīd Lietuvā aizņem 2,5% no finanšu tirgus.
Nākotnē līdzīgi kā Lietuvā brīvos KS līdzekļus varētu ieguldīt valsts vērtspapīros. Varbūt arī pie mums veidot stabilizācijas fondu. Nepieciešama piesardzība izsniedzot lielus kredītus, kā arī kreditējot juridiskas personas - kredītportfelī ne vairāk kā 10-20%.

Māris Petrēvics, KKS „Dzēse pluss”
Lietuvieši jau izauguši lieli un atdūrušies lielās problēmās, mums vēl tādu nav. Redzams, ka tur KS attīstības ceļu virzījušas personības. Skaidrs, ka pamatā jāorientējas uz fizisko personu kreditēšanu. Brauciens bija labs un vērtīgs.

Girta Upena, Zosēnu KKS, Vecpiebalgas KKS
Pirms šī brauciena Lietuvā esmu bijusi 2008.gadā centrālajā krājaizdevu sabiedrībā un 2010.gadā Biržu kredītsabiedrībā. Jāatzīst, atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz bija jūtams, ka krīze atstājusi iespaidu ne tikai uz KS finanšu rezultātiem, bet arī uz Lietuvas KS kustības saliedētību.
Brauciens nostiprināja manu pārliecību, ka katrai KS jāstrādā ar lielu atbildību ne tikai pret saviem biedriem, bet arī pret pārējām KS. Riskējot ar savu KS, tiek riskēts ar visas kustības reputāciju un attīstību. Katrai KS uz vietas ir lieku reizi jāizvērtē savas darbības mērķi atbilstoši KS idejai, jāapzinās attīstības iespējas. Ir jāgrib augt! Tikai idejiski spēcīgs kopums var veidot spēcīgu jumta organizāciju un īstenot kopējus projektus.

Inguna Nille, KKS „Līgatnes Druva”
Manuprāt, būtu derīgi pārdomāt:
  • vai varam izveidot ko līdzīgu stabilizācijas fondam;
  • par sadarbību tuvākajām KS jautājumos par parādu piedziņu un programmas apkalpošanu;
  • par ierobežojumiem likumdošanā par juridisko personu kreditēšanu;
  • par savstarpējo pieredzes apmaiņu un kopā būšanu.

Artūrs Korbuts, KKS „Jūrnieku forums”
Pirmkārt, jāsaprot, ka banku politika attiecībā uz klientu apkalpošanu ārpus lielajām pilsētām ir līdzīga Lietuvai. Tas nozīmē, ka mūsu lauku KKS ir liels attīstības potenciāls. (Vajag meklēt spēkus un resursus!).
Otrkārt, pilnīgi viennozīmīgi, juridisko personu kreditēšana bez īpašnieka galvojuma nepieļaujama.

Brigita Baltača, Lielvārdes KKS
Manas atziņas:
  • Popularizēt KS Latvijā kā vienotu zīmolu, skaidrojot to lomu un nozīmi;
  • Pastiprināt LKKSS lobēšanas kapacitāti;
  • Pēc iespējas standartizēt IT jomu;
  • Juridisko personu kreditēšanu veikt ierobežotos apjomos, t.i. noteikt pie kāda KS aktīvu apjoma to varētu darīt, kā arī kāda daļa kredītportfeļa var būt juridisko personu kredīti;
  • Motivēt visas KS kļūt par LKKSS dalībniekiem;
  • Nepietiekami pamatota Centrālās KS nepieciešamība. 

Olga Kazačkova, KKS „Dzelzceļnieks KS”
Lietuvas kolēģu pieredze vēlreiz apstiprināja manu viedokli – iniciatīvai ir jānāk no krājaizdevu sabiedrībām. Katrai krājaizdevu sabiedrībai aktīvāk ir jāstrādā gan ar saviem biedriem, gan arī ar potenciālajiem biedriem. Mēs nedrīkstam stāvēt uz vietas un gaidīt, ka kāds atnāks ar naudas maisiem. Mums ir jāaug,  jāattīsta jaunie pakalpojumi, jākooperējas savā starpā un arī vienam otru jāatbalsta. 
Lietuvas kolēģi uzskata, ka šobrīd krājaizdevu sabiedrību darbību regulējums Latvijā ir daudz labvēlīgāks par Lietuvas. Es pilnībā tam piekrītu. Likumdošanā šķēršļu attīstībai neredzu. Mūsu vājāka puse ir vēlēšanās trūkums attīstīties. Pārliecināta, ka vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības vadītājam pamatdarba vietai ir jābūt krājaizdevu sabiedrībā, cilvēkam ir jābūt ieinteresētam, tam ir jābūt maizes darbam, tad būs arī rezultāts.

LKKSS Cēsu zemnieku apvienības forumā.

Publicēja 2013. gada 8. nov. 00:42LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 8. nov. 00:43 ]

2013.gada 6.septembrī Priekuļos LKKSS valdes priekšsēdētājas vietniece Girta Upena piedalījās Cēsu zemnieku apvienības rīkotajā seminārā-ideju forumā „Latvijas mazās lauku saimniecības. Kā būt?” un uzstājās ar prezentāciju „Krājaizdevu sabiedrība – finanšu centrs laukos”.

Krājaizdevu sabiedrības un kāpēc Latvijā tās attīstās.

Publicēja 2013. gada 8. nov. 00:39LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 8. nov. 00:39 ]

2013.gada 17.jūnijā LKKSS valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā".


2013.gada 10.aprīlī notika Savienības biedru sapulce.

Publicēja 2013. gada 24. apr. 04:21LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 15. maijs 23:46 ]

2013.gada 10.aprīlī notika LKKSS biedru sapulce, kurā tika pieņemti sekojoši lēmumus:
  1. Apstiprināti grozījumi LKKSS statūtos.
  2. Ievēlēts LKKSS valdes sastāvs:
    1. G.Upena /Zosēnu KKS, Vecpiebalgas KKS/; 
    2. I.Nille /“Līgatnes druva” KKS/;
    3. M. Petrēvics /“Dzēse pluss" KKS/;
    4. B.Baltača /Lielvārdes KKS/;
    5. E.Grīnbergs /Pūres KKS/;
    6. A.Korbuts /“Jūrnieku forums” KKS/;
    7. O.Kazačkova /“Dzelzceļnieks KS” KKS/;
    8. M.Bērziņš /Cēsu KKS/;
    9. J.Kalniņš /“LAKRS KS” KKS/.
  3. Ievēlēta revīzijas komisija.
  4. Pieņemts lēmums par finansējuma rezervēšanu informācijas tehnoloģiju pilnveidošanai krājaizdevu sabiedrībām.
  5. Noteica LKKSS biedru naudas lielumu 2013.gadam.

Par Eiro ieviešanu Latvijā

Publicēja 2013. gada 17. apr. 01:39LKKSS Savienība   [ atjaunināts 2013. gada 17. apr. 01:51 ]


Eiro ieviešanas plāns Latvijā ir veidots tā, lai nodrošinātu efektīvu šī procesa norisi. Kopš eiro ieviešanas pirmās dienas būs noteikts divu nedēļu ilgs abu valūtu (eiro un lata) vienlaicīgas apgrozības periods. Tas nozīmē, ka šajā laikā ikviens varēs turpināt norēķinos izmantot ikdienas tēriņiem paredzēto latos saņemto skaidro naudu, neveicot nekādas papildu darbības naudas apmaiņai.

Savukārt lielākus latu skaidrās naudas uzkrājumus pusgada garumā (sešus mēnešus) varēs apmainīt visās komercbankās, Latvijas Bankā. Trīs mēnešus varēs apmainīt skaidro naudu arī atsevišķās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru teritorijās nav komercbanku filiāļu. Naudas apmaiņu pēc fiksētā kursa varēs veikt neierobežotā daudzumā.

Taču, lai izvairītos no jebkurām rūpēm, kas saistītas ar naudas maiņu, ieteicams skaidrās naudas uzkrājumus ieskaitīt bankas kontā vai noguldīt bankā. Eiro ieviešanas dienā nauda banku kontos automātiski un bez maksas tiks konvertēta pēc fiksētā kursa, līdz ar to cilvēki pat neizjutīs naudas maiņas procesu.

Lai jau savlaicīgi pierastu pie cenām eiro, jau trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas tiks uzsākta obligāta cenu paralēla atspoguļošana, un tā turpināsies pusgadu pēc eiro ieviešanas. Šajā periodā cenas visiem tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem būs jānorāda gan latos, gan eiro.

Tuvojoties eiro ieviešanai, par eiro monētu un banknošu izskatu un drošības pazīmēm informēs reklāmas televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos. Aplūkot eiro banknošu un monētu izskatu iespējams arī šajā interneta lapā.

Pāreja uz eiro valūtu ļaus daudz ērtāk salīdzināt preču un pakalpojumu cenas dažādās valstīs, un šis aspekts, savukārt, pastiprina tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurenci.

Vienota valūta - eiro ir izdevīga tūristiem. Ceļojot pa eiro zonas valstīm, vienas valsts valūta vairs nav jāmaina pret citas valsts valūtu. Tas ceļošanu padara ērtāku un izdevīgāku, jo nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistīto komisijas maksu.

1-10 of 45