Kas ir Kooperatīvās Krājaizdevu Sabiedrības?

Būtība

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Tā būtība ir apmierināt biedru ikdienas vajadzības, iesaistot šajā procesā pašus cilvēkus. Krājaizdevu sabiedrības pamatuzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai, veicinot taupību un veidojot resursus biedru kreditēšanai, sekmētu viņu labklājību.

Krājaizdevu sabiedrība sniedz biedriem šādus pakalpojumus:

  • noguldījumu piesaistīšana;
  • kreditēšana, ieskaitot finansu līzingu;
  • maksājumi biedru apkalpošanai;
  • tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem, valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;
  • biedru vērtību glabāšana;
  • konsultācijas finansiālā rakstura jautājumos.

Biedri

Krājaizdevu sabiedrības biedri ir vienlaicīgi tās īpašnieki un klienti - krājaizdevu sabiedrība pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus. Lai kļūtu par biedru, ir jāiegādājas vismaz viena paja, kas nosaka biedra īpašuma tiesības sabiedrībā. Sadalot peļņu, uz pajām biedri saņem dividendes, vai kopīgi var pieņemt lēmumu izmantot peļņu pakalpojumu uzlabošanai. Visiem biedriem ir vienādas tiesības krājaizdevu sabiedrības kontrolē, jo neskatoties uz paju skaitu, kas pieder biedram, balsošanā katram ir tikai viena balss.

Krājaizdevu sabiedrības pamatu veido biedru brīvprātīgi līdzekļu uzkrājumi - pajas un noguldījumi, ko krājaizdevu sabiedrība izmanto biedru kreditēšanai. Noguldījumi tiek pieņemti neatkarīgi no to summas, kas ļauj arī cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem uzkrāt naudu konkrētam mērķim. Kredīti tiek izsniegti tikai biedriem, šādā veidā nauda paliek vietējai sabiedrībai, vienlaicīgi uzlabojot tās uzņēmējdarbības vidi.

Krājaizdevu sabiedrības darbību Latvijā regulē Krājaizdevu sabiedrību likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtie normatīvie noteikumi un rīkojumi, ka arī LR noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti. Šī krājaizdevu sabiedrību darbības normatīvā bāze nosaka krājaizdevu sabiedrības minimālo biedru skaitu un kapitālu - 20 cilvēki un 2000.- Ls, kā arī iespējamo biedru loku. Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras:

  • dzīvo, ir nekustamā īpašuma īpašnieki vai veic komercdarbību vai aroddarbību vienas pašvaldības teritorijā;
  • ir nodarbinātas pie viena darba devēja;
  • ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības, vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki.

Par attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru var būt arī tā pašvaldība vai sabiedriskā (arod-) organizācija, kuras iedzīvotāji vai biedri veido krājaizdevu sabiedrības biedru loku. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību vairākām pašvaldībām, ja starp tām ir attiecīgs sadarbības līgums.

Par KKS biedriem var kļūt kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskas personas, vai lauksaimniecības pakalpojuma kooperatīvā sabiedrība, ja vienam vai vairākiem krājaidzevumu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādās sabiedrībās.

Struktūra

Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra, kas izriet no kooperatīvo sabiedrību būtības, stipri atšķir krājaizdevu sabiedrību no citām finansu institūcijām.

Biedru kopsapulce ir krājaizdevu sabiedrības augstākais lēmējorgāns. Visi biedri (vai to pilnvarotie) izlemj jautājumus, kas ir saistīti ar krājaizdevu sabiedrības darbību. Valde vada krājaizdevu sabiedrības darbību starp kopsapulcēm. Kredītkomiteja izskata pieteikumus kredītu izsniegšanai un lemj par kredītu piešķiršanu. Revīzijas komisija pārbauda uzskaiti un procedūras krājaizdevu sabiedrībā. Darbinieki veic ikdienas darbu – apkalpo klientus, veic uzskaiti. Valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi tiek ievēlēti kopsapulcē no biedru vidus, šādā veidā nodrošinot biedru piedalīšanos arī ikdienas lēmumu pieņemšanā un kontrolē.

Likumdošana un uzraudzība

Krājaizdevu sabiedrību likums

Kooperatīvo sabiedrību likums

Noguldījumu garantiju likums

FKTK izdotie noteikumi

Latvijas Bankas statistikas pārskati

KKS darbību licencē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Visu pašlaik reģistrēto KKS saraksts atrodas šeit.

Katra KKS ir Latvijas Bankas pārvaldītā Kredītu reģistra dalībniece.

KKS citur pasaulē