Savienības biedri

Vēsture

Pirmie mēģinājumi nodibināt kredītkooperatīvus Latvijā zināmi jau 19.gs. 40-os gados. Valsts vēstures arhīvā ir materiāli par Liepājas pilsētas kredītkooperatīvu, kas darbojies no 1846. līdz 1940.gadam. Vajadzība pēc kredītkooperatīviem radās sakarā ar māju iepirkšanu par dzimtu. 1913. gada beigās Latvijā jau bija 236 krājaizdevu sabiedrības, kuras apvienoja 112 000 biedru. 1919. gadā Latvijas Tautas Padome izdeva noteikumus par kredītkooperatīvām sabiedrībām un to savienībām, saskaņā ar kuriem kredītkooperatīvi Latvijā varēja dibināties bez kādas atļaujas, reģistrējot savus statūtus apgabaltiesā.

Ja līdz 1914. gadam šie kooperatīvi gandrīz visus savus apgrozības līdzekļus savāca noguldījumu veidā, tad pēc 1920. gada, noguldījumu pietika tikai nelielas aizdevumu daļas finansēšanai un aizdevumiem vajadzēja izlietot Latvijas Bankas kredītus. Ja līdz 1914. gadam kooperatīvi bija kā krājkases, tad pēc 1920. gada tie kļuva par kredīta sagādes organizācijām saviem biedriem. Aizdotā summa bija proporcionāla biedra iemaksātajām pajām.

1922.gadā kredītkooperatīvi nodibināja A/S Latvijas Tautas banku, kura bija domāta visu kooperācijas veidu un pašvaldību apkalpošanai. Pie Tautas bankas darbojās instruktoru nodaļa, kas nodarbojās arī ar kredītkooperatīvu revīziju un izdeva informatīvu žurnālu. Ja šāda centrāla organizācija būtu radusies pirms 1914. g., tai būtu jāpalīdz kredītkooperatīviem, kam bija pārāk daudz noguldījumu un, kas meklēja tirgu saviem brīvajiem līdzekļiem. Turpretī pēc 1920.gada Tautas bankai nācās būt par kredīta apgādātāju kooperatīviem. Tautas bankas attīstību kavēja tas, ka kredītkooperatīvi turpināja uzturēt ciešus sakarus ar Latvijas Banku un Zemes banku, kuras centās tieši apkalpot kooperatīvus.

1924. gadā kredītkooperatīvi nodibināja Latvijas kredītkooperatīvu savienību, kas apvienoja lielākoties pilsētu kooperatīvus. Šajā gadā Ministru kabinets izdarīja izmaiņas noteikumos, kas regulēja kredītkooperatīvu darbību un nodeva šo kooperatīvu pārraudzību un revīziju Finansu ministrijas pārziņā. Obligātās revīzijas pārraudzīja īpaša padome, kas darbojās pie Tieslietu ministrijas.

Krājaizdevu sabiedrību ziedu laiki sākās 1930. gadā, kad izsniegto aizdevumu kopsumma sasniedza 94,2 milj. latu, bet noguldījumu kopsumma - 39,8 milj. latu. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā - 632 ar 209 tūkstošiem biedru. Pēc okupācijas 1940. gadā visi noguldījumi kredītkooperatīvos, kas pārsniedza 1000 Ls tika nacionalizēti. Kredītkooperatīvus likvidējot, atlikušās vērtības pārveda uz jaundibināto komunālo banku Rīgā.

1995.gadā Latvijas krājaizdevu sabiedrību kustība ir atdzimusi, kad kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks KS”, kas atjaunoja pirmskara Latvijā darbojošos (1921. – 1940.g.g.) dzelzceļnieku biedrības krāj- un aizdevu kases “Dzelzceļnieks” darbību, tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Šodien Latvijā darbojas vairāk nekā 30 krājaizdevu sabiedrību un to skaits turpina augt.
1997.gadā krājaizdevu sabiedrības nodibināja Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, kura šodien apvieno gandrīz visas Latvijā darbojošās krājaizdevu sabiedrības.

Latviešu kredītsabiedrības pastāv arī ārzemēs. Pirmo no tām nodibināja 1959.gada 5.maijā Toronto, Kanādā. Šodien ārzemēs darbojas 14 Latviešu kredītsabiedrības, 12 no kurām ir ASV un pa vienai Austrālijā un Kanādā. Latviešu kredītsabiedrības ārzemēs apvieno Latviešu kredītsabiedrību apvienība (LKA). Latviešu kredītsabiedrības ar ziedojumiem ievērojami pabalsta vietējos latviešu labdarības pasākumus, jauniešu latvisko izglītību un nacionālpolitiskās aktivitātes. Atdzimstot krājaizdevu sabiedrību kustībai brīvajā Latvijā, Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienībai izveidojās ciešas sadarbības saites ar LKA.


Apakšlapas (29): Skatīt visu