Jāmācās no citu kļūdām!

ALKU (dibināta 1997.gadā) galvenās funkcijas ir KS popularizēšana un likumdošanas izstrāde. LCKU (izveidota 2002.gadā) nodrošina KS konsultēšanu un apmācību, finanšu pakalpojumu sniegšanu KS, standartizētas informācijas sitēmas uzturēšanu, tajā skaitā „i-Unija” un norēķinu karšu darbību. KS norēķinu kartes ieviestas pirms vairāk kā pieciem gadiem un tās izmanto 6-7 tūkstoši, t.i., tikai nepilni 5% biedru. LCKU paspārnē izveidoti Likviditātes un Stabilizācijas fondi. Lietuvā ir trīspakāpju KS uzraudzība – katras KS iekšējā revīzija, LCKU uzraudzība un Lietuvas Centrālās bankas uzraudzība. Salīdzinoši nesen ALKU izveidojusi akciju sabiedrību, kura no KS pārņem, tā sauktos, sliktos kredītus un profesionāli nodarbojas ar to atgūšanu.

Ramūnas Stonkus vērsa uzmanību uz būtiskākiem riskiem, kas Lietuvas KS pēdējos gados sagādājušas problēmas: nesaprātīga kreditēšana, lielie kredīti un juridisko personu kreditēšana. Šo iemeslu dēļ bankrotējušas 3 KS, kuras nav bijušas ALKU biedri. Diemžēl uz bankrota robežas šobrīd ir 2 KS – ALKU biedri, kas tiek uzturētas no Stabilizācijas fonda līdzekļiem. Stabilizācijas fondā atlikuši 4 miljoni eiro, taču KS glābšanai nepieciešami 30 miljoni eiro.

Lietuvā attiecībā uz KS sagaidāmas likumdošanas izmaiņas. Tiks noteikta diferencēta kapitāla pietiekamības prasība atkarībā no juridiskām personām izsniegto kredītu īpatsvara (neskaitot zemnieku saimniecībām izsniegtos, jo tām Lietuvā nav juridiskas personas statusa). Plānots, ka turpmāk KS atsevišķus pakalpojumus (pārskaitījumu veikšanu, skaidras naudas un valūtas operācijas) varēs sniegt arī nebiedriem. Savukārt, Lietuvas Centrālā banka cenšas panākt, lai arī noguldītājiem būtu jāiegādājas pajas 10 % apmērā no noguldījuma apjoma (šāds princips likumdošanā jau noteikts KS kredītņēmējiem no saņemtā kredīta apjoma).

Ar KS „Tikroji viltis” darbības rezultātiem iepazīstināja tās administrācijas vadītāja Virginija Stonkuniene. Tā dibināta 1997.gadā un darbojas reģionā ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd apvieno 3500 biedru (no tiem 60 juridiskās personas). Starp citām KS ieņem 15.-16.vietu. Aktīvu apjoms – 11 miljoni eiro, kredīti – 6,4 miljoni eiro, noguldījumi – 8,5 miljoni eiro, kapitāls – 1 miljons eiro. Starp biedriem pieprasīta ir pārskaitījumu veikšana – šajā KS dienā ir aptuveni 700 pārskaitījumu. KS „Tikroji viltis” ir 8 darbinieki. Kooperējoties ar citām KS, tiek vēl algots jurists un revidents. KS „Tikroji viltis” ir trīs kases, kas darbojas kā filiāles. Tikšanās noslēgumā tika apmeklēta viena no tām pilsētā Akmene.

Lūk, LKKSS valdes locekļu atziņas pēc tikšanās ar Lietuvas kolēģiem:

Edmunds Grīnbergs, Pūres KKS

Lietuvā objektīvi ir lielāks potenciālais paju turētāju loks, vērojams intensīvāks lobisms valdībā, likumdevējā. Arī valsts politika ir ietekmējusi, ka KS šobrīd Lietuvā aizņem 2,5% no finanšu tirgus.

Nākotnē līdzīgi kā Lietuvā brīvos KS līdzekļus varētu ieguldīt valsts vērtspapīros. Varbūt arī pie mums veidot stabilizācijas fondu. Nepieciešama piesardzība izsniedzot lielus kredītus, kā arī kreditējot juridiskas personas - kredītportfelī ne vairāk kā 10-20%.

Māris Petrēvics, KKS „Dzēse pluss”

Lietuvieši jau izauguši lieli un atdūrušies lielās problēmās, mums vēl tādu nav. Redzams, ka tur KS attīstības ceļu virzījušas personības. Skaidrs, ka pamatā jāorientējas uz fizisko personu kreditēšanu. Brauciens bija labs un vērtīgs.

Girta Upena, Zosēnu KKS, Vecpiebalgas KKS

Pirms šī brauciena Lietuvā esmu bijusi 2008.gadā centrālajā krājaizdevu sabiedrībā un 2010.gadā Biržu kredītsabiedrībā. Jāatzīst, atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz bija jūtams, ka krīze atstājusi iespaidu ne tikai uz KS finanšu rezultātiem, bet arī uz Lietuvas KS kustības saliedētību.

Brauciens nostiprināja manu pārliecību, ka katrai KS jāstrādā ar lielu atbildību ne tikai pret saviem biedriem, bet arī pret pārējām KS. Riskējot ar savu KS, tiek riskēts ar visas kustības reputāciju un attīstību. Katrai KS uz vietas ir lieku reizi jāizvērtē savas darbības mērķi atbilstoši KS idejai, jāapzinās attīstības iespējas. Ir jāgrib augt! Tikai idejiski spēcīgs kopums var veidot spēcīgu jumta organizāciju un īstenot kopējus projektus.

Inguna Nille, KKS „Līgatnes Druva”

Manuprāt, būtu derīgi pārdomāt:

• vai varam izveidot ko līdzīgu stabilizācijas fondam;
• par sadarbību tuvākajām KS jautājumos par parādu piedziņu un programmas apkalpošanu;
• par ierobežojumiem likumdošanā par juridisko personu kreditēšanu;
• par savstarpējo pieredzes apmaiņu un kopā būšanu.

Artūrs Korbuts, KKS „Jūrnieku forums”

Pirmkārt, jāsaprot, ka banku politika attiecībā uz klientu apkalpošanu ārpus lielajām pilsētām ir līdzīga Lietuvai. Tas nozīmē, ka mūsu lauku KKS ir liels attīstības potenciāls. (Vajag meklēt spēkus un resursus!).

Otrkārt, pilnīgi viennozīmīgi, juridisko personu kreditēšana bez īpašnieka galvojuma nepieļaujama.

Brigita Baltača, Lielvārdes KKS

Manas atziņas:

• Popularizēt KS Latvijā kā vienotu zīmolu, skaidrojot to lomu un nozīmi;
• Pastiprināt LKKSS lobēšanas kapacitāti;
• Pēc iespējas standartizēt IT jomu;
• Juridisko personu kreditēšanu veikt ierobežotos apjomos, t.i. noteikt pie kāda KS aktīvu apjoma to varētu darīt, kā arī kāda daļa kredītportfeļa var būt juridisko personu kredīti;
• Motivēt visas KS kļūt par LKKSS dalībniekiem;
• Nepietiekami pamatota Centrālās KS nepieciešamība.

Olga Kazačkova, KKS „Dzelzceļnieks KS”

Lietuvas kolēģu pieredze vēlreiz apstiprināja manu viedokli – iniciatīvai ir jānāk no krājaizdevu sabiedrībām. Katrai krājaizdevu sabiedrībai aktīvāk ir jāstrādā gan ar saviem biedriem, gan arī ar potenciālajiem biedriem. Mēs nedrīkstam stāvēt uz vietas un gaidīt, ka kāds atnāks ar naudas maisiem. Mums ir jāaug, jāattīsta jaunie pakalpojumi, jākooperējas savā starpā un arī vienam otru jāatbalsta.

Lietuvas kolēģi uzskata, ka šobrīd krājaizdevu sabiedrību darbību regulējums Latvijā ir daudz labvēlīgāks par Lietuvas. Es pilnībā tam piekrītu. Likumdošanā šķēršļu attīstībai neredzu. Mūsu vājāka puse ir vēlēšanās trūkums attīstīties. Pārliecināta, ka vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības vadītājam pamatdarba vietai ir jābūt krājaizdevu sabiedrībā, cilvēkam ir jābūt ieinteresētam, tam ir jābūt maizes darbam, tad būs arī rezultāts.