Esi saimnieks, neļauj sava darba augļus citiem izšķērdēt!
Post date: Dec 4, 2009 3:51:06 PM
Šodien Latvija līdzinās mutuļojošai jūrai, kur bankas rauj dzelmē cilvēkus ar ģimenēm un īpašumiem, bet krājaizdevu sabiedrības veido drošības salas, kur var paglābties. Diemžēl šo salu Latvijā ir maz un, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, tās ir nelielas.
Apstākļos, kad bankas kreditēšanu piebremzējušas un savus aktīvus no mūsu valsts aktīvāk izved nekā ieved, katrs jauns noguldījums dod papildus iespēju no Latvijas izvest vēl vairāk, bet, samazinoties naudas daudzumam, mēs visi kļūstam nabadzīgāki tai skaitā arī paši noguldītāji. Jo vairāk bankās noguldīsim, jo nabadzīgākā valstī dzīvosim un nabadzīgāki būsim.
Bankas Latvijā pelna, bet krājaizdevu sabiedrības pelna Latvijai, jo pelna biedri, bet tie esam mēs, tie ir mūsu draugi, radi, kaimiņi, darba kolēģi un vienkārši līdzcilvēki, kas dzīvo un strādā mūsu valstī un novadā, tātad veido vidi, kurā dzīvojam.
Esi saimnieks savai naudai, savam novadam un savai valstij! Notici sev un savējiem, jo viens nav karotājs, bet apvienojot spēkus, mērķi varam sasniegt ātrāk un tas prasīs mazāk spēka.
Mūsu darbs un tā rezultāti ir vislabākais apliecinājums, tam, cik daudz varam paveikt strādājot kopīgi un mūsu var būt daudzas reizes vairāk, tātad iespējas un varēšana tikpat reizes lielāka.
KKS “Allažu saime” 2009. gada darba rezultāti.
Krājaizdevu sabiedrība “Allažu saime” 2009. gadā izsniegusi 139 kredītus par kopējo summu 264 925,- LVL, kas ļāvis daudziem iedzīvotājiem un uzņēmējiem izvairīties no maksātnespējas un saņemt atbalstu, lai veiksmīgi turpinātu darbu, bet tie ir nodokļi arī pašvaldības budžetā.
Šogad bankas Latvijā cieš 500 miljonus latu lielus zaudējumus, bet krājaizdevu sabiedrības turpina izaugsmi, jo iepriekšējos gados nopelnītais netika notērēts, un tika ieguldīts izaugsmē, tātad arī mūsu šodienā un valsts nākotnē.
Pelni pats un palīdzi pelnīt savējiem, jo mums ir kopīgs mērķis – dzīvot labāk un dzīvot labākā valstī, nevis meklēt laimi svešumā un paļauties uz svešinieku žēlsirdīgo labvēlību.
Ēriks Čoders